Ieskats vēsturē

Latvij? vien?g?s augu aizsardz?bas p?tniec?bas iest?des darb?bas laiks ir teju gadsimta garum?. Pateicoties straujai lauksaimniec?bas att?st?bai Baltijas apgabal?, 1913. gada febru?r? C?su rajon?, Prieku?os tika dibin?ta Baltijas Kult?raugu kait?k?u apkaro?anas stacija – vad?t?js agronoms J?nis Bickis. J. Bickis iest?di vada no 1913. l?dz 1922. gadam. T?s darb?bai bija j?aptver viss Baltijas apgabals ? vair?kas guber?as tagad?j? Latvijas un Igaunijas teritorij?.

J?nis Bickis (1877. ? 1933.) Iest?dei pie??irta viena telpa Baltijas Lauksaimniec?bas ma??nu un r?ku izm??in??anas stacijas galvenaj? ?k?, kur t? palika l?dz 1921. g.

Galvenie uzdevumi:

  • sistem?tiska un zin?tniska kult?raugiem kait?go organismu p?t??ana;
  • zin?tniski pamatotu praktiski pielietojamu augu aizsardz?bas pas?kumu izstr?d??ana;
  • propaganda un inform?cijas izplat??ana par nepiecie?amajiem augu aizsardz?bas pas?kumiem lauksaimniec?b?.

?os uzdevumus iest?de ir pild?jusi vis? t?s past?v??anas laik?, vienlaikus p?rdz?vojot vair?kk?rt?jas nosaukuma, valstisk?s padot?bas, ar? atra?an?s vietas mai?as.

1914. gad? iest?di p?rd?v?ja par Baltijas Bio-entomolo?isko staciju. 1920. gad? l?dz ar neatkar?gu Baltijas valstu izveido?anos un nostiprin??anos veidoj?s nacion?las p?tniec?bas iest?des, Latvij? eso?o iest?di nosaucot par Bio-entomolo?isko staciju. Kop? ar J. Bicki te str?d?ja entomologi Edgars Ozols un J?nis Zirn?tis. Tika veidots nov?roto augu kait?k?u un slim?bu ierosin?t?ju saraksts da??d?m lauksaimniec?bas un me?a kult?r?m, izmantojot stacijas darbinieku p?t?jumus un inform?ciju no br?vpr?t?go zi?ot?ju anket?m. Veikti kait?k?u un slim?bu apkaro?anas izm??in?jumi. 20-to gadu s?kum? tika uzs?kta sadarb?ba ar LU Lauksaimniec?bas fakult?ti studentu apm?c?b?.

1922. gad?, lai prec?z?k raksturotu darb?bu, iest?di p?rd?v?ja par Bio-entomolo?isko un fito-patolo?isko staciju. Vad?t?js fitopatologs Maksis Egl?tis. Stacijas centr?lais birojs un laboratorija tika p?rcelti uz R?gu, Bazn?cas ielu 4a, atst?jot Prieku?os noda?u ar nelielu laboratoriju un izm??in?jumu lauku.

Maksis Egl?tis (1892. ? 1974.) Bio-entomolo?ijas un fito-patalo?ijas stacijas ?ka, Bazn?cas iel? 4a.

1923. gad? staciju p?rveidoja par Augu aizsardz?bas instit?tu, ko turpin?ja vad?t M. Egl?tis; vad?t?ja pal?gs un entomolo?ijas sekcijas vad?t?js ? E. Ozols, mikolo?ijas sekcijas vad?t?js ? J?lijs Smarods (autodidakts, pieredzes bag?ts mikologs). 1923. gad? nodibin?ja nez??u un ziedaugu p?t??anas sekciju, vad?t?js ? K?rlis Starcs. 1926. gad? iek?rtoja Augu aizsardz?bas muzeju. No 1931. gada iest?dei lietoja nosaukumu Latvijas Augu aizsardz?bas instit?ts (LAAI). S?ka izdot gadsk?rt?ju rakstu kr?jumu: ?Latvijas Augu aizsardz?bas instit?ta raksti ? Acta instituti defensionis plantarum Latviensis?, kas sekm?ja sakaru nodibin??anu ar radniec?g?m iest?d?m Eirop? un Amerik?. 1934. gad? LAAI no R?gas pils?tas sa??ma dzimtnom? 3300 m2 plat?bu Lielv?rdes iel?, kur tika uzs?kta laboratorijas ?kas celtniec?ba un iek?rtoti ar? izm??in?jumu lauci?i. Celtne ar iedzi?in?t?m laboratorijas telp?m un siltumn?cu aug?st?v? (projekta autors E. L?sis) bija gatava 1935. gad?. Tr?sdesmitajos gados ?rzemju ??misko augu aizsardz?bas l?dzek?u ra?ot?jas firmas s?ka akt?vi pas?t?t prepar?tu p?rbaudi Latvij?. Jauno augu aizsardz?bas l?dzek?u efektivit?tes izm??in?jumi iest?d? tiek intens?vi veikti l?dz pat ?odienai.

Laboratorijas ?ka Lielv?rdes iel?, 1935. g.

No 1948. gada iest?di iek??va Vissavien?bas Augu aizsardz?bas instit?ta (VAAI) sist?m? un p?rd?v?ja par VAAI Baltijas augu aizsardz?bas staciju.

1959. gad? Lielv?rdes iel? 36/38 nodota ekspluat?cij? jauna divst?vu ?ka, kur p?rce?as Baltijas Augu aizsardz?bas stacija un kas ir iest?des atra?an?s vieta l?dz 2011. gada martam.

?ka Lielv?rdes iel? 36/38, 1959. g.

1964. gad? staciju p?rveidoja par VAAI Baltijas fili?li. Iest?des darba tematika bija: s??u ierosin?t?s slim?bas da??diem kult?raugiem, entomolo?ija, biometodes, nez??u apkaro?ana, toksikolo?ija.

P?c neatkar?bas atg??anas 1991. gad? iest?de atgriez?s Latvijas valsts pak?aut?b? ar nosaukumu V/U ?Latvijas Valsts augu aizsardz?bas centrs? (LVAAC). Darb?ba tika koncentr?ta galvenok?rt jauno augu aizsardz?bas l?dzek?u biolo?isk?s efektivit?tes nov?rt??anai to re?istr?cijai Latvij?. LVAAC piedal?j?s ar? LZP grantu t?mu risin??an? par s?jumu un augsnes nez??ain?bu Vidzemes novad?, kartupe?u un ?be?u kait?k?u un slim?bu prognoz??anas sist?mas un uzskaites meto?u izstr?d??anu.

Saist?b? ar izmai??m valsts likumdo?an?, t.i. nepiecie?am?bu ievest k?rt?bu da??dajos komercdarb?bas veidos, 2004. gada 17. decembr? LV Komercre?istr? tika izdar?ts ieraksts par sabiedr?bas ar ierobe?otu atbild?bu ?Latvijas Augu aizsardz?bas p?tniec?bas centrs? (LAAPC) re?istr?ciju.

2010. gad? valst? tika turpin?ts zin?tnisko instit?ciju reorganiz?cijas process, k? rezult?t? ar 2010. gada 1. septembri LAAPC sav? ?pa?um? p?r??ma Latvijas Lauksaimniec?bas universit?te. No 2010. gada 13. decembra LAAPC jaun? firma ir sabiedr?ba ar ierobe?otu atbild?bu “Latvijas Augu aizsardz?bas p?tniec?bas centrs”.

?obr?d zin?tniskie p?t?jumi tiek veikti 3 grup?s:

  • Nez??u p?tniec?bas grupa (vad?t?ja Zane Erdmane Mg. biol.);
  • Laukaugu patolo?ijas grupa (vad?t?ja Olga Treikale, Dr. biol.);
  • Entomolo?ijas un d?rzkop?bas augu patolo?ijas grupa (vad?t?ja Laura Ozoli?a-Pole, Mg. biol.).

LAAPC speci?listi veic p?t?jumus valsts finans?tu projektu ietvaros, k? ar? iesaist?s starptautiskos p?tnieciskos projektos. Liels darbs tiek veikts, izgl?tojot audz?t?jus lauku dienas, semin?ros, lekcijas, k? ar? public?jot rakstus par p?t?jumos ieg?t?m atzi??m republik?niskos lauksaimnieciska rakstura preses izdevumos.

Top